Sensors ir ierīce vai aparāts, kas spēj noteikt noteiktu fizisko daudzumu un pārveidot to-saskaņā ar īpašu noteikumu-izmantojamā ievades signālā. Vienkārši sakot, sensors ir ierīce, kas ne-elektrisku daudzumu pārvērš elektriskā daudzumā.
Sensori parasti sastāv no trim galvenajām sastāvdaļām: sensora elementa, pārveidošanas elementa un mērīšanas ķēdes.
Sensorelements attiecas uz komponentu, kas spēj tieši noteikt (vai reaģēt) uz mēramo daudzumu; precīzāk, tas pārvērš izmērīto daudzumu-ar sensora sensora elementa-palīdzību ne-elektriskā daudzumā vai citā enerģijas veidā, kam ir noteikta saistība ar sākotnējo izmērīto daudzumu.
Pārveidošanas elements savukārt pārvērš iepriekš minēto ne{0}}elektrisko daudzumu elektriskajā parametrā.
Mērīšanas shēmas funkcija ir apstrādāt no konversijas elementa saņemto elektrisko parametru, pārvēršot to izmērāmā elektriskā daudzumā-, piemēram, spriegumā, strāvā vai frekvencē-, lai atvieglotu turpmāku displeju, ierakstīšanu, vadību un datu apstrādi.
